ņurdzīt
ņurdzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ņurcīt1.
PiemēriBrītiņu klusums. Sniedze pogāja ciet savu mēteli. Līna ņurdzīja priekšauta stūri.
- Brītiņu klusums. Sniedze pogāja ciet savu mēteli. Līna ņurdzīja priekšauta stūri.
Avoti: 6-1. sējums