Paplašinātā meklēšana
Meklējam funkcionēt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (17):
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
- mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
- strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- uzdot Nespēt normāli funkcionēt, parasti pārpūles, sasprindzinājuma dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
- rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi). Intensīvi funkcionēt (par smadzenēm).
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- nomaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
- nostāties Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību).
- nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību). Nostāties.
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- patstāvīgs Tāds, kas (parasti kādā sistēmā) var funkcionēt atsevišķi, atdalīti no kā cita.
- darbaspējīgs Tāds, kas spēj funkcionēt, veikt paredzētos uzdevumus (piemēram, par organizāciju, kolektīvu).
- izturīgs Tāds, kas spēj ilgi bez traucējumiem darboties, funkcionēt (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- traucējumnoturība Tehniskas ierīces vai sistēmas spēja funkcionēt, ja uz to iedarbojas traucējumi.
funkcionēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV