Paplašinātā meklēšana
Meklējam pakārt.
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (40):
- iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
- pakarams Divd. --> pakārt.
- iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
- pakare Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
- virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
- kārt Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
- pakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1).
- pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- pakārtoties Refl. --> pakārtot (1). Tikt pakārtotam.
- vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents.
- virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents.
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- skaņkārta Savstarpēji pakārtotu skaņu sistēma, kuras apvieno tonika.
- pakārtotība Stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam).
- pakārtotība Stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai.
- pakaru Tāds, kas ir pakārts, piestiprinot to vienā vai vairākās vietās.
- padots Tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu. Pakļauts (2).
- kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
- Teikuma palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem.
- palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ko paskaidro par teikuma virslocekli, galveno locekli vai par kādu citu tiem pakārtotu teikuma locekli.
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā. Uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
- Neatkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
- vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
- Vienlīdzīgi palīgteikumi Viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
pakārt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV