Paplašinātā meklēšana
Meklējam politisks.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (32):
- radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
- klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
- demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
- maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
- ultralabējais Ļoti, galēji labējais politisks darbinieks.
- neonacisms Nacisms, kas ir restaurēts kā ideoloģisks un politisks virziens un pielāgots mūsdienu politiskajiem apstākļiem.
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- portfelis Nozīmīgs politisks amats.
- direktīva Obligāts rīkojums (kādai instancei, personai). Vadošs (politisks) norādījums.
- reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
- revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
- kreiss Progresīvs, revolucionārs politisks darbinieks (kapitālistiskajās valstīs).
- panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- anarhisms Reakcionārs sīkburžuāzisks sabiedriski politisks virziens, kas noliedz jebkādu valsti un organizētu politisku cīņu.
- kontrreformācija Reliģiski politisks virziens (Eiropā 16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju.
- nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
- panslāvisms Sabiedriski politisks ekspansionistisks virziens (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- anarhosindikālisms Sīkburžuāzisks oportūnistisks politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
- beztiesisks Tāds (stāvoklis, dzīve, politisks režīms), kad trūkst politisko vai civilo tiesību.
- Kara perēklis Teritorija, kurā radies politisks saspīlējums, kas var izraisīt karu.
- Kara perēklis Teritorija, kurā radies politisks saspīlējums, kas var izraisīt karu.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis. Pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
- apolitiskums Vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
politisks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV