aizbildināšanās
aizbildināšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
1.Darbība → aizbildināties.
2.Aizbildinājums (sev par labu).
PiemēriIevērot aizbildināšanos.
- Ievērot aizbildināšanos.
- Mūsu - komjauniešu plānā ir šogad uzcelt tautas namu. Un, tā kā Zenta ar rītdienu ir neesošā tautas nama vadītāja, tad viņai jāatbild, lai līdz rudenim tautas nams būtu. Nekādu aizbildināšanos nepieņemsim.
2.1.Savas rīcības īsto motīvu slēpšana aiz ārēja iegansta.
PiemēriTā ir tikai izdomāta aizbildināšanās.
- Tā ir tikai izdomāta aizbildināšanās.
Avoti: 1. sējums