aizbāzt
aizbāzt -bāžu, -bāz, -bāž, pag. -bāzu; trans.
1.Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
PiemēriAizbāzt pudeli ar korķi.
- Aizbāzt pudeli ar korķi.
- Aizbāzt caurumu.
- Aprūsējušās, sasprēgājušās rūtis nostiprināja skalganiem [skaliem], aizsita dēlīšiem, aizbāza lupatām..
- Aizbāzis atslēgas caurumu ar vates vīkšķi, vecais atviegloti nopūtās.
- Gaišie, kuplie mati gūlās viņai uz pleciem. Aizbāzusi ausis ar pirkstiem, viņa mācījās.
Stabili vārdu savienojumiAizbāzt muti.
- Aizbāzt muti idioma — 1.vienk. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
2.Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizbāzt cimdus aiz jostas.
- Aizbāzt cimdus aiz jostas.
- Viņš [komandieris] pieliecās, izvilka aiz zābaka aizbāzto raķešpistoli un.. izšāva.
- Paēdušas, pīles aizpeld ezera vidū, mātītes pēkstēdamas aizsauc arī pīlēnus līdzi, aizbāž knābjus mugurā aiz spārniem un te droši atdusas..
Avoti: 1. sējums