aizrautība
aizrautība -as, s.; parasti vsk.
1.Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids → aizrautīgs1. Dedzība, sajūsma.
PiemēriBērnišķīga aizrautība.
- Bērnišķīga aizrautība.
- Jauneklīga aizrautība.
- Strādāt ar aizrautību.
- Bet aizrautība, apgarojums, sajūsma, pārdrosme.. ietilpst varonības jēdzienā..
- Ar tādu pašu aizrautību un nemieru, ar tādām pašām slepena prieka gaidām kā pirms gada Annele jau no paša rīta šūpojas šās [Jurģu] dienas gaitā kā ūdens zāle steidzīgā straumē.
- Pieredze rāda, ka skolēni tādus mācību un praktiskos uzdevumus, kur nepieciešama patstāvība, parasti veic ar lielu aizrautību.
1.1.Dedzīgums.
PiemēriDusmu aizrautībā.
- Dusmu aizrautībā.
- Ar naida aizrautību.
- Viņa mīlēja ar jaunības mīlestības aizrautību.
- Kas gan spēj aizmirst jaunības aizrautībā sprēgājošās Mirdzas Ozolas tēlu romānā „Pret kalnu"..
Avoti: 1. sējums