Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizrāpties
aizrāpties -rāpjos, -rāpies, -rāpjas, pag. -rāpos; refl.
1.Rāpus, arī rāpjoties attālināties. imperf. Rāpties prom. Rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizrāpties pa sniegu.
1.1.Aizrāpot.
PiemēriVēzis grib aizrāpties, bet brālis saka tā: „Vēzīti,.. nerāpies vis projām..!"
Avoti: 1. sējums