Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizvēnis
aizvēnis -ņa, v.
No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
PiemēriSēdēt aizvēnī.
Avoti: 1. sējums