aizšņākt
aizšņākt parasti 3. pers., -šņāc, pag. -šņāca; intrans.
Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
Piemēri..partizāni, kas bija nogulušies zemē, kamēr granātu skambas [šķembas] aizšņāca pāri galvām, uzlēca kājās un metās uzbrukumā.
Avoti: 1. sējums