Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apburbēt
apburbēt parasti 3. pers., -burbē, pag. -burbēja; intrans.
Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
PiemēriDāvim reiz redzēju mazu, seklu, apburbējušām malām kaļķīti..
Avoti: 1. sējums