aplamība
aplamība -as, s.
Nepareiza rīcība, attieksme. Kļūda, muļķība.
PiemēriRunāt aplamības.
- Runāt aplamības.
- Nudien, cik šai [rakstā].. teikumu, tik tajā aplamību!
- ..viņš [stārasts] atzina un saprata visas sava kunga aplamības un kļūdas..
- Pārskaitusies par tādu nepiedzīvotu aplamību, ka rikšiem triec pa stāvo krauju lejā, viņa [ķēve] nikni sakrustīja asti un sastiepās.
Avoti: 1. sējums