apraustīt
apraustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
PiemēriApraustīt bārkstis.
1.1.Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
PiemēriApraustīt bērza zarus.
2.pareti Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
Piemēri..Bitiene ar Baumanieti [nāca],.. lakatu stūrus apraustīdamas un matus dziļāk atbraucīdamas..
Avoti: 1. sējums