aprāt
aprāt -rāju, -rāj, -rāj, pag. -rāju; trans.
Rājot apsaukt, apklusināt.
PiemēriAprāt niknu suni.
- Aprāt niknu suni.
- Aprāt skolēnus.
- «Ko jūs trakojat, delveri,» Ignats aprāja zēnus.
- «Ko nu, vecais, atkal dižojies!» Made aprāja vīru..
- Mans rudens dārzs: Tev agri pārgājusi pirmā salna; Kā aprāts bērns tu stāvi sērs un bārs.
Avoti: 1. sējums