Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprāt.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (110):
- (Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
- Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- pusdulls Daļēji nesaprātīgs, muļķīgs.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
- panloģisms Ideālistiska filozofijas mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
- Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
- Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
- Pieņemties prātā Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- Pieņemties prātā Kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
- kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
- Bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- nesapraša Nesaprātīgs cilvēks.
- Uz augšu (arī gaisā) pasists Nesaprātīgs, dīvains, nenopietns.
- dulls Nesaprātīgs, muļķīgs.
- dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
- Veselais saprāts Noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts.
- Vest pie prāta Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
- Vest pie prāta Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
- pafilozofēt Paprātot.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta Pavisam nesaprātīgi.
- Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta Pavisam nesaprātīgi.
- Ārpus katra saprāta, arī ārpus (katras) saprašanas Pavisam nesaprātīgi.
- Noskriet no prāta Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- Noskriet no prāta Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izkūkot (arī izdzīvot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- galva Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Trūkst (kādas, arī vienas) skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas dīvaini, nesaprātīgi.
- Trūkst (kādas, arī vienas) skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- Trūkst vienas skrūves Saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) Saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- Dumja galva Saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- Vēsa galva Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs. Arī saprātīgums, apdomība.
- Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Īss prāts (arī padoms) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
- Nav (nekāda) gaisa Saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās, - saka, ja nav piemērotu apstākļu.
- Nav muļķis Saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- racionālisms Saprātīga attieksme pret īstenību. Saprātīga, uz intelektuālu darbību pamatota rīcība.
- Prāta darbs Saprātīga izturēšanās, rīcība.
- racionāls Saprātīgs, lietderīgs, pamatots.
- sakarīgs Saprātīgs, mērķtiecīgs, arī līdzsvarots (par cilvēku).
- loģisks Saprātīgs, pareizs, pamatots. Intelektuāls, racionāls.
- jēdzīgs Saprātīgs, prātīgs (par cilvēku).
- samanīgs Saprātīgs.
- ziņa Saprātīgums, izpratne, arī gudrība.
- loģika Saprātīgums, pareizība. (iekšēja) likumība, jēga.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- Vēss saprāts Saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- jēga Saprāts. Prāts.
- sajēga Saprāts. Prāts.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
- bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest. Bezprātība, neprāts.
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar normālu saprātu. Bezjēdzīgs, muļķīgs.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi. Arī dīvains, nesaprātīgs.
- paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi. Arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav saprātīga pamatojuma.
- bezjēdzīgs Tāds, kam nav saprātīga, loģiska pamatojuma, nolūka.
- kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
- saprātīgs Tāds, kam piemīt saprāts.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi. Saprātīgs.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- vājprātīgs Tāds, kas neatbilst kādām normām. Nesaprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kas nemaz neatbilst kādām normām. Nesaprātīgs.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest. Neprātīgs.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- nesapratīgums Vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaprātīgums Vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātība Vispārināta īpašība --> saprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Saprātība.
- Iziet no jēgas (arī no prāta) Zaudēt saprātu.
- Iziet no jēgas (arī no prāta) Zaudēt saprātu.
- Iziet no prāta (arī no jēgas) Zaudēt saprātu.
- (Pa)zaudēt prātu (arī saprātu) Zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
aprāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV