atkārties
atkārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros; parasti divd. formā: atkāries; refl.
Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
Piemēri..žandarmu palkavnieks [pulkvedis] pārskaities kliedza, un viņa atkārusies lūpa drebēja.
- ..žandarmu palkavnieks [pulkvedis] pārskaities kliedza, un viņa atkārusies lūpa drebēja.
- ..viņš ir ļoti jauns, kalsns, šauriem, uzrautiem pleciem... Lielas, atkārušās ausis ...
- Kakla lakatiņš [Zeltiņu Jānim] atkāries, pakulu bikses nošļukušas.
- Ielocīja ratos atkārušos zarus.
Avoti: 1. sējums