atvirpuļot
atvirpuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Virpuļojot atvirzīties šurp. imperf. Virpuļot šurp. Virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriPār klajumu atvirpuļo sniega pārslas.
- Pār klajumu atvirpuļo sniega pārslas.
1.1.pārn. Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
PiemēriPāris pēc pāra atvirpuļo pa parketu.
- Pāris pēc pāra atvirpuļo pa parketu.
2.trans. Virpuļojot atvirzīt šurp. Virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriPa asfaltu vējš atvirpuļo dzeltenās lapas.
- Pa asfaltu vējš atvirpuļo dzeltenās lapas.
Avoti: 1. sējums