Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brants
brants -a, v.; novec.
2.Koka konstrukciju trupe.
PiemēriJumtu neatjaunoja, lietus gāzās iekšā.. Un ar to pašu muižai brants klāt gan..
Avoti: 2. sējums