Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bravūrīgs
bravūrīgs -ais; s. -a, -ā
bravūrīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt bravūra. Tāds, kam raksturīga bravūra.
PiemēriBravūrīgs jauneklis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas bravūra.
PiemēriBravūrīgs tonis.
Avoti: 2. sējums