Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brikš
brikš izsauk.; parasti savienojumā «brikš, brakš»
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
PiemēriBrikš, brakš - kāds iet pa mežu.
Avoti: 2. sējums