bruģēt
bruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
PiemēriBruģēt pagalmu.
- Bruģēt pagalmu.
- ..iela ir bruģēta apaļiem akmeņiem,.. ratu riteņi lēkā un saceļ negantu troksni.
- Pa plato, taisno ielu, kas bruģēta sešstūrainiem ozolkoka klucīšiem, mīksti klab zirgu pakavi.
Avoti: 2. sējums