Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brīkšķis
brīkšķis -ka, v.
Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
PiemēriSkaļš brīkšķis.
  • Skaļš brīkšķis.
  • Atskan krītošo koku brīkšķi.
  • Osiene ienesa klēpi malkas un nosvieda pie plīts ar tādu brīkšķi, ka pat bērni savā gultā sakustējās un sāka ņurdēt.
  • ..[saimniece] paķēra nūju.., uzlika pār celi, ar skaļu brīkšķi pārlauza uz pusēm un aizsvieda.
  • Sniega sērsnas bija cieti uzsalušas, un vietām tās cilvēku nesa pa virsu. Tikai brīžiem ar skaļu brīkšķi ielūza pa lielam gabalam.
  • Laiku pa laikam kuģis sadūrās ar kādu ledus gabalu,.. tad dobjš brīkšķis, kā sabrūkot mūra sienai, pārtrauca klusumu..
Avoti: 2. sējums