caururbjošs
caururbjošs -ais; s. -a, -ā
caururbjoši apst.
1.Divd. → caururbt.
2.Ļoti vērīgs, uzmanīgs (par acīm, skatienu).
Piemēri..Spodrītei tieši pretī raudzījās divas asas, caururbjošas acis.
- ..Spodrītei tieši pretī raudzījās divas asas, caururbjošas acis.
- Tā [portretā] ir gudrības apstarota seja ar raksturīgu enerģisku pieri un tumšo acu vērīgu, caururbjošu skatienu.
- Mācītājs.. [apsūdzēto] caururbjoši uzlūko..
3.Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs (par skaņu).
PiemēriGriezīgs un caururbjošs namu sienās, gājēju ausīs atbalsojas spalgs svilpiens.
- Griezīgs un caururbjošs namu sienās, gājēju ausīs atbalsojas spalgs svilpiens.
Avoti: 2. sējums