cienīts
cienīts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → cienīt.
2.novec. Oficiālas uzrunas ievadījums.
Piemēri..vienkārši, bet godīgi ģērbies vīrs ienāca un palika pie durvīm stāvam. «Labdien, cienīts baronlielskungs.»
3.lietv. nozīmē: cienītais, -ā, v.; cienītā, -ās, s.; sar. Vīrs, sieva.
PiemēriBiedrei Beķerei cienītais makšķerē...
Avoti: 2. sējums