cinisks
cinisks -ais; s. -a, -ā
ciniski apst.
1.Tāds, kam raksturīgs cinisms.
PiemēriCinisks cilvēks.
- Cinisks cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas cinisms.
PiemēriCiniska izturēšanās.
- Ciniska izturēšanās.
- Ciniski vārdi.
- Ernests visur redzēja tikai rupjo pusi un ar savām ciniskajām piezīmēm apriebās Jankam.
- «Man jāaizstāv tā taisnība, par ko man labāk samaksā. Atvainojos - tas, varbūt, izklausās drusku ciniski. Bet advokāta prakse to prasa.»
- ..barons Mistrāls kā maitu ērglis seko notikumu attīstībai, nicinādams tautu un ar cinisku atklātību aizstāvēdams aristokrātijas privilēģijas.
Avoti: 2. sējums