Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dulns
dulns -ais; s. -a, -ā
dulni apst.; apv.
Dulls.
PiemēriNelabais, kas to tā iekārtojis, ka tiem babulniekiem, tiem ubagiem, vienmēr tās smukās meitas... Saimnieku dēlus dulnus pataisīja.. [Domā saimnieks.]
Avoti: 2. sējums