dvēselīgs
dvēselīgs -ais; s. -a, -ā
dvēselīgi apst.
1.Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (1).
Piemēri«Par Aliņu jūs [žurnālisti] varētu uzrakstīt. Māksliniece, talants! Un bezgala jauks, dvēselīgs cilvēks!»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpilgtu un neaizmirstamu viņas dziedājumu padara muzikālās domas pārliecinošā atklāsme, patiesais jūtu strāvojums, dvēselīgais siltums.
2.Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums. Dvēselisks (2).
Piemēri..uz skatuves blakus šim reālismam dzīvoja.. dziļi psiholoģiskās, gribētos sacīt, dvēselīgās izrādes.
3.Dvēselisks1.
PiemēriKvēlojošs optimisms, liels dvēselīgs spēks uzspieda savu zīmogu visai Aivazovska dzīvei un daiļradei.
Avoti: 2. sējums