Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
glūniķis
glūniķis -ķa, v.
glūniķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; sar.; niev.
Glūņa.
PiemēriKurš no viņiem ir Teteris? Vai tas glūniķis garajā uzsvārcī..
Avoti: 3. sējums