grūtums
grūtums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → grūts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNevairīties darba grūtuma.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → grūts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCik lomu [aktrisei], tik tapšanas ceļu, tikai viens ir kopīgs - lielais grūtums, šaubas.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → grūts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDzimtļaužu dzīves grūtums.
3.1.Liels apgrūtinājums.
PiemēriKo viņš [slimais vīrs] vairs derēja dzīvē, tikai par grūtumu bija Līzei, lieks ēdājs, kas atrauj kumosu saviem bērniem un izkalpina sievu.
5.Smags pārdzīvojums. Sirdssāpes.
Piemēri..[māte] smagās nopūtās izsacīja visu to pārmēra grūtumu, ko meita bija uzlikusi viņas sirdij.
6.Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
PiemēriKāds smagums gūlās uz krūtīm un ņēma elpu ciet. Viņš pagriezās uz otriem sāniem, brīdi kļuva labāk, bet tad atkal tuvojās pirmītējais grūtums, spieda un smacēja.
6.1.parasti dsk.; novec. Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība.
PiemēriTīrumā man [zēnam] uznāca savādi grūtumi, vai biju saaukstējies vai kas. Atlaida mani uz māju. Likos gultā, bet nepārgāja.
Avoti: 3. sējums