Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gurķis
gurķis -a, v.
1.Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām.
PiemēriGurķa ziedi.
2.Šī dārzeņa auglis.
PiemēriSkābēts gurķis.
Stabili vārdu savienojumiDeguns kā gurķis.
Avoti: 3. sējums