izdzeltēt
izdzeltēt , parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.; pareti
1.Pilnīgi, viscaur nodzeltēt (par augiem, to daļām).
PiemēriKļavas pēdējās lapas lai izdzeltē..
2.Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
PiemēriGāja [puisis] pie melnā skapja tumšā galā, izņēma no tā veco, šauro dziesmu grāmatu ar bildēm, kuras jau bija izbālējušas un izdzeltējušas..
Avoti: 3. sējums