izgaisināt
izgaisināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriIzgaisināt šaubas.
- Izgaisināt šaubas.
- Trešajā vakarā Ansis ar Ilzi satikās Viesturdārzā... no sākuma sarunas neveicās, bet drīz vien neveiklību izgaisināja Ilzes bezbēdība.
- Pirmo dienu bravūrība [fašistiem].. bija izgaisusi. To bija izgaisinājusi Sarkanās Armijas artilērijas un ložmetēju uguns, kas ienaidniekam lika ik uz soļa uzmanīties un piesargāties.
- ..gribējās brīdi pabūt vienam un ļauties nervu un muskuļu atslābumam, izgaisināt sāpīgo saspīlējumu deniņos.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība).
Piemēri..baznīca vienmēr centusies aizsegt sauli, lai cilvēkam neļautu ieskatīties noslēpumos, kuru atklāšana varētu satricināt un izgaisināt māņticību.
- ..baznīca vienmēr centusies aizsegt sauli, lai cilvēkam neļautu ieskatīties noslēpumos, kuru atklāšana varētu satricināt un izgaisināt māņticību.
- ..gadu no gada jaunās svinības izgaisināja baznīcas māņus.
1.2.pareti Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
2.parasti 3. pers. Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) – par vēju.
Piemēri..vējš pamazām izgaisināja dūmus.
- ..vējš pamazām izgaisināja dūmus.
3.sar. Pazaudēt, nozaudēt.
Piemēri«..paņem cepuri un uzsēsties virsū, ka neizkrīt laukā [no ratiem]. Ja to izgaisinās - līdz rudenim staigās pliku galvu, jaunu tēvs jau nedos.»
- «..paņem cepuri un uzsēsties virsū, ka neizkrīt laukā [no ratiem]. Ja to izgaisinās - līdz rudenim staigās pliku galvu, jaunu tēvs jau nedos.»
- Bet mātei tas vis nebija pa prātam, ka veča rokā atrodas tāda summa. «Nu tikai izgaisini!» viņa.. teica un sniedzās jau pēc naudas.
4.reti Izvēdināt (telpu).
PiemēriIzgaisināt istabu.
- Izgaisināt istabu.
Avoti: 3. sējums