izkūpināt
izkūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Izsmēķēt.
PiemēriKādā vakarā viņš paņēma savu garo svētdienas pīpi un, piebāzis to ar tabaku,.. izkūpināja visu.
- Kādā vakarā viņš paņēma savu garo svētdienas pīpi un, piebāzis to ar tabaku,.. izkūpināja visu.
- Klints, izkūpinājis vienu papirosu, iekūpina otru.
- pārn. «Pīpē vesels,» es domāju, «izkūpini savu naudiņu..»
2.Izkvēpināt2.
PiemēriNo turienes izkūpināt zvēru.
- No turienes izkūpināt zvēru.
- pārn. «Mēs viņus [bandītus] izkūpināsim,» - apņēmīgi noteica Vanags. «Jāizpētī tikai, kur ir viņu perēklis.»
Avoti: 3. sējums