izlēciens
izlēciens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → izlēkt1.
2.Negaidīta, neparasta (parasti peļama, nosodāma) rīcība.
PiemēriPuicisks izlēciens.
- Puicisks izlēciens.
- Nekaunīgs izlēciens.
- Algu un cenu pārkārtošana vilina reakciju uz visādiem izlēcieniem.
- Atliek izlēcieni - vismaz tad skolotāja skatiens uz brīdi uzmeklē Ilgas seju..
- «Bet es tevi tūlīt noskūpstīšu.».. «Hari, trakais, nevajag!» - Tik noreibuši es nemaz neesmu, lai atļautu šādu izlēcienu.
Avoti: 3. sējums