iznīcinošs
iznīcinošs -ais; s. -a, -ā
iznīcinoši apst.
1.Divd. → iznīcināt.
2.Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
PiemēriIznīconošs tonis.
- Iznīconošs tonis.
- Iznīcinošs spriedums.
- ..Cecīlija uzmeta savam vīram tik iznīcinošu skatu, ka tas pilnīgi sastinga.
- ..satīriska attieksme ir negatīva, noraidoša, iznīcinoša.
Avoti: 3. sējums