izperināties
izperināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās
2.sar. Refl. → izperināt2.
Piemēri..man.. piepeši nezin no kurienes uzradās tā vistrakākā iedoma, kāda jebkad izperinājusies smadzenēs.
- ..man.. piepeši nezin no kurienes uzradās tā vistrakākā iedoma, kāda jebkad izperinājusies smadzenēs.
- ..Leontīne tās [domas] ..atzina par tukšām iedomām, kas varējušas izperināties tikai Alīnas galvā.
Avoti: 3. sējums