izpurt
izpurt -purstu, -pursti, -purst, pag. -puru, arī -pūru; intrans.; parasti divd. formā: izpuris, izpūris
1.Izspurt1.
PiemēriIzpūrusi, pietvīkusi, nikni spulgās acis vēl atpakaļ pavērsdama, Anna nāca kalnā.
2.Izspurt2.
PiemēriKaudamies viņi [zvirbuļi] vēlās uz priekšu, pēc tam uzspurdza liepiņas zaros un sāka kārtot izpūrušās spalvas.
Avoti: 3. sējums