izpurt
izpurt -purstu, -pursti, -purst, pag. -puru, arī -pūru; intrans.; parasti divd. formā: izpuris, izpūris
1.Izspurt1.
PiemēriIzpūrusi, pietvīkusi, nikni spulgās acis vēl atpakaļ pavērsdama, Anna nāca kalnā.
- Izpūrusi, pietvīkusi, nikni spulgās acis vēl atpakaļ pavērsdama, Anna nāca kalnā.
- pārn. Netāli no dejas laukuma mētājās veca, izpūrusi slotā..
- pārn. ..uz smilšaina paugura stāvēja viņa māja: neliela, pagalam izpūrusi un sašķiebušies istabele.
2.Izspurt2.
PiemēriKaudamies viņi [zvirbuļi] vēlās uz priekšu, pēc tam uzspurdza liepiņas zaros un sāka kārtot izpūrušās spalvas.
- Kaudamies viņi [zvirbuļi] vēlās uz priekšu, pēc tam uzspurdza liepiņas zaros un sāka kārtot izpūrušās spalvas.
- Mati izpūrusi, un rokas zaļas no lapu šķīšanas.
Avoti: 3. sējums