Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpīpēt
izpīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
izpīpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Izsmēķēt.
PiemēriTikai tad, kad «Prīmas» paciņa bija izpīpēta tukša, viņš iekāpa kabīnē un, iededzis spuldzes, strauji uzņēma gaitu uz Rīgu.
Avoti: 3. sējums