izspindzēt
izspindzēt parasti 3. pers., -spindz, pag. -spindzēja (retāk -spindza, 1. konj.); intrans.
1.Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriBites izspindz no stropa.
1.1.Spindzot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriLapsene izspindz cauri istabai.
Avoti: 3. sējums