izspīlēt
izspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
Piemēri..direktors pakampa [svaru] bumbu.. un ar visu augumu, izspīlējis līdz beidzamajam jau tā ne visai mazo vēderu, slējās augšā.
- ..direktors pakampa [svaru] bumbu.. un ar visu augumu, izspīlējis līdz beidzamajam jau tā ne visai mazo vēderu, slējās augšā.
- «Kas?» puisis izspīlēja krūtis. «Es zaglis?»
- Ģirts salieca roku elkonī un izspīlēja muskuļus.
- Kad sejā uzblāzmo smaids, mazliet izspīlētās acis samiedzas šauras šauriņas.
Stabili vārdu savienojumiIzspīlētas acis.
- Izspīlētas acis — Neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
2.Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
PiemēriIzspīlēt teļādu.
- Izspīlēt teļādu.
- Priekšsēdētājs sekoja Veides gausajām, nogurušajām kustībām, noskatījās uz viņa ārieni, uz dzīslu mezglotajām rokām un vaigu galos izspīlēto ādu..
- pārn. Vienpusīgi izspīlējot jauniešu dzīvesprieku un optimismu, mākslinieku tēlojumā parādās uzspēle un štampi.
2.1.Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas). Būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
PiemēriVainīgs bija tikai viņš pats, viņa nožēlojamās, ceļgalos izspīlētās kokvilnas bikses..
- Vainīgs bija tikai viņš pats, viņa nožēlojamās, ceļgalos izspīlētās kokvilnas bikses..
- Mēteļa kabatas izspīlētas..
- Neldas taisītā modernā frizūra izspīlējusi lakatiņu uz pakauša.
Avoti: 3. sējums