Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izstaipīties
izstaipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
PiemēriEgils pamostas nedaudz nospiestiem sāniem.. Viņš izstaipās..
2.parasti 3. pers. Refl. → izstaipīt2.
PiemēriGumija izstaipījusies.
3.parasti 3. pers. Refl. → izstaipīt3.
PiemēriSalmi izstaipījušies pa pagalmu.
Avoti: 3. sējums