kaitēt2
kaitēt [kaitēt] tikai 3. pers., kait, arī kaiš, pag. kaitēja; intrans.; savienojumā ar «kaut kas», «kas», «nekas».
Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
PiemēriRuta: Mātei kaut kas kaiš.
Stabili vārdu savienojumiKas (ne)kait (arī (ne) kaiš).
Avoti: 4. sējums