Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaitēt
3
kaitēt
[kaitēt]
-ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.
Stipri karsēt (parasti akmeni, metālu). Karsēt tā, ka izstaro gaismu.
Piemēri
Kaitēt ēzē tēraudu.
Piemēri
Kaitēt ēzē tēraudu.
sal.
Saule cēlās smaga un kvēlojoša, kā varenā ugunskurā ilgi kaitēta.
pārn.
Viens vienīgs stars vēl ilgi neizplēnē, Šķeļ mākoņus un kaitē sārtus tos..
1.1.
intrans.
Izplatīt stipru karstumu.
Piemēri
Saule kaitēt kaitēja.
Piemēri
Saule kaitēt kaitēja.
Avoti:
4. sējums
Ziņot
Dalīties
Homonīmi
kaitēt
1
kaitēt
2
kaitēt
3
Pameklēt plašāk
Apkaime
kaist
kaisums
kaitavāt
kaitavīgs
kaite
kaitējums
kaitēklis
kaitēt
kaitētājs
kaitēties
kaitīgs
kaitīgums
kaitināt
kaitinēties
kaitniecība
Tēzaurs
kaitēt
1
kaitēt
2
kaitēt
3
kaitēt
4
MLVV
kaitēt
1
kaitēt
2
kaitēt
3
MEV
kaĩtêt
kàitêt
I
kàitêt
II
kaitēt
III