kautrīgs
kautrīgs -ais; s. -a, -ā
kautrīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt kautrību. Arī bikls.
PiemēriKautrīga meitene.
- Kautrīga meitene.
- ..Caune nomocījās ar domām, kā pateikt Mildai tuvāk par savu palīdzību, kā un kad šo palīdzību sniegt. Viņš pats bija kautrīgs un bijās arī Mildu aizvainot.
- Jūlīte mocījās [kāpjot pa kāpnēm], bet neteica ne pušplēsta vārda, jo piederēja pie tiem kautrīgajiem un klusajiem cilvēkiem, par kuriem mēdz sacīt, ka «viņus nemaz nemana».
- Krūtaiņu tēvs aizrāvies runāja skaļi, un citi jau sāka skatīties uz viņu, bet večuks nebija no kautrīgajiem un tik lēti nesamulsa vis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKautrīga izturēšanas.
- Kautrīga izturēšanas.
- Kautrīgs skatiens.
- Kautrīgi nodurt acis.
- Kautrīgi apsēsties uz krēsla maliņas.
- Puisis sveicināja. Ebars atņēma. Šim jaunajam bija labs smaids - silts un kautrīgs.
- Viņa kautrīgi griezās projām, acīm redzot, kaunēdamās, ka visu laiku turu tās roku.
- Lūdzu, lai Anna man pastāsta kaut ko par saviem dēliem, un viņa, no sākuma kautrīgi, pēc tam drošāk, reizumis iesmiedamās, izklāsta man Aivara un Normunda nedarbus..
- pārn. Drēbju skapja istabā nebija, viņas drānas kautrīgi slēpās tumšās priekšistabas vienā kaktiņā.
1.2.Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks. Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
PiemēriKautrīgs jautājums.
- Kautrīgs jautājums.
- Kautrīgas jūtas.
- Kautrīga mīla.
- ..klauvējiens [pie durvīm], kautrīgs, piesardzīgs un tai pašā laikā nopietni neatlaidīgs, atkārtojas vēl reizes četras..
1.3.pārn. Necils.
PiemēriVējš laiku pa laikam ieliec zaru dziļi logā.. Tā ir kļava, un tai tikko izplaukuši kautrīgie, vienkāršie ziedi.
- Vējš laiku pa laikam ieliec zaru dziļi logā.. Tā ir kļava, un tai tikko izplaukuši kautrīgie, vienkāršie ziedi.
- Viņu [pavasari] varēja sajust vēju pūsmā un ieelpot ar pirmo vizbuļu kautrīgajām smaržām.
Avoti: 4. sējums