Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klejotājs
klejotājs -a, v.
klejotāja -as, s.
1.Darītājs → klejot.
2.dsk.; vēst. Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
3.Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
Stabili vārdu savienojumiKlejotāji putni.
Avoti: 4. sējums