klātums
klātums -a, v.; parasti vsk.; reti
Tuvums. Arī klātbūtne1.
PiemēriTagad man bij nolemts redzēt gāršu un upi pašā klātumā.
- Tagad man bij nolemts redzēt gāršu un upi pašā klātumā.
- ..apskatu melnos stāvus [naftas torņus] tuvumā. Kā mūža mežs! Stāvs pie stāva: te klātumā, tur tālāk un tā joprojām tālumā iekšā.
- Abi zina, ka cīņa vēl nav izšķirta, nobeigta... Ar aizturētu nemieru jūt viens otra klātumu...
Avoti: 4. sējums