kundzēns
kundzēns -a, v.
1.neakt. Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls. Kundziņš (2).
PiemēriAuklēt kundzēnu.
1.1.dsk. Saimnieka, darba devēja bērni.
2.novec. Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls. Kundziņš (3).
2.1.dsk. Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
3.niev. Iedomīgs jauns cilvēks. Bērns ar kundziskām manierēm.
Avoti: 4. sējums