Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kunkstiens
kunkstiens -a, v.
Kunksts.
Piemēri..sāpes [zobā] spēji pastiprinājās, un Viesturs, izdvesis apslāpētu kunkstienu, ķēra ar plaukstu pie vaiga un apklusa pusvārdā.
  • ..sāpes [zobā] spēji pastiprinājās, un Viesturs, izdvesis apslāpētu kunkstienu, ķēra ar plaukstu pie vaiga un apklusa pusvārdā.
  • Pēc kapa kapu tumsā rok, - Tik ieklausies, tu visu dzirdi: Vājš kunkstiens, smagi zeme birst..
  • sal. ..žēli sāk gaudot uz kāpām vecās, sirmās priedes. Un viņu gaudās izskan it kā mirēja pēdējie kunkstieni un pakaļpalicēju gaužās vaimanas un žēlabu pilnās nopūtas.
Avoti: 4. sējums