kvēpains
kvēpains -ais; s. -a, -ā
kvēpaini apst.
1.Tāds, kas ir pārklāts ar kvēpiem.
PiemēriKvēpaina krāsns.
1.1.Tāds, kur ir daudz kvēpu.
PiemēriKvēpaina istaba.
2.Tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem. Arī netīrs.
PiemēriBenim no pieres pil kvēpaina lasa. «Redzat, jau pēdējo lemesi kaļu.»
Avoti: 4. sējums