kūleņoties
kūleņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties. Kūleņot (2).
PiemēriPa arumiem kūleņojās diez kā pasprucis gailis.
1.1.reti Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml.), tā ka nevar skaidri saredzēt.
PiemēriMazu gabaliņu pagājis, netālu priekšā [zēns] ieraudzīja ko kūleņojamies. Pirmajā acumirklī viņš palika stāvam, bet, kad pazina, ka kustētājs bij braucējs, viņam uznāca liels prieks: varbūt, ka tēvs ar māti?
Avoti: 4. sējums