kūleņoties
kūleņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties. Kūleņot (2).
PiemēriPa arumiem kūleņojās diez kā pasprucis gailis.
- Pa arumiem kūleņojās diez kā pasprucis gailis.
1.1.reti Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml.), tā ka nevar skaidri saredzēt.
PiemēriMazu gabaliņu pagājis, netālu priekšā [zēns] ieraudzīja ko kūleņojamies. Pirmajā acumirklī viņš palika stāvam, bet, kad pazina, ka kustētājs bij braucējs, viņam uznāca liels prieks: varbūt, ka tēvs ar māti?
- Mazu gabaliņu pagājis, netālu priekšā [zēns] ieraudzīja ko kūleņojamies. Pirmajā acumirklī viņš palika stāvam, bet, kad pazina, ka kustētājs bij braucējs, viņam uznāca liels prieks: varbūt, ka tēvs ar māti?
Avoti: 4. sējums